Rigvir: ko Zāļu Valsts aģentūra tev nestāsta

Pārmaiņas pēc mums ir tapis viens ieraksts latviešu valodā, jo trūkst laika šo materiālu iztulkot angliski, bet žurnālistiem Latvijā varētu patikt šādi tādi fragmenti no 2009. gada ZVA piesaistītā eksperta Baumaņa slēdziena par Rigvir, ko Zāļu Valsts aģentūra noslēpa (raksta pilnā versija pieejama tikai abonentiem šeit). Pašlaik ZVA mēģina mazgāties tīra un balta, stāstot, ka neko nav zinājuši par Rigvir kvalitātes problēmām vai pierādījumu trūkumu, un tie ir klaji meli, par ko sabiedrībai ir jāzina.

Ir pavisam skaidrs, ka problēmas bija zināmas jau pie pārreģistrācijas 2009. gadā un, visticamāk, arī reģistrācijas brīdī 2004. gadā.

Mums ir šādi tādi citi materiāli, kas vēl varētu nākt klajā, bet arī šis ir pietiekami košs. Tad nu lai dokuments runā pats par sevi (ar daiļrunīgāko sadaļu izcēlumu).

Te par šaubām par paša vīrusa identitāti, flakoniņu saturu, vīrusa titriem, Labas ražošanas prakses (GMP) sertifikāta neesamību jau 2009. gadā (te jāpiezīmē, ka aktīvās vielas, t.i, paša vīrusa ražotājam SIA Latima nav GMP sertifikāta pat līdz šim brīdim):

 

 

Te par klīnisko pētījumu neesamību, par nesakritību datumos, pacientu skaitā, lietotajās devās, klīniskā pētījuma atskaiti, kas ir datēta agrāk par tā paša pētījuma sākuma instrukciju. Par agrāku slēdzienu, saskaņā ar kuru Rigvir VISPĀR nav novērota pretaudzēju aktivitāte, un par Onkologu asociācijas mēģinājumiem šo farsu apturēt jau 2004. gadā. Par trūkstošām nezināmu pacientu slimības vēsturēm. Par mistiskiem ārstiem, kas vispār nestrādā onkoloģijā, bet pacientus apstrādā ar Rigvir. Par to, ka līdz šim brīdim nav neviena paša dubultakla pētījuma, kas ir absolūts pamatstandarts jebkuru zāļu izpētē.

 

Ja kādam ir nepieciešami šie dokumenti bez izcēlumiem, rakstiet uz rigvirfacts@gmail.com